Prezidents uzsvēra, ka ASV militārā klātbūtne reģionā saglabāsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai izskaustu līdzšinējā režīma paliekas un garantētu drošību valsts iedzīvotājiem. “Mēs nevaram pieļaut vēstures atkārtošanos un citu spēku iejaukšanos Venecuēlas liktenī,” pauda Tramps, solot, ka ASV tiešā vadība būs garants “pienācīgai pārejai”.
Militārā operācija un Nikolasa Maduro arests
Aizvadītajā sestdienā, 3. janvārī, ASV specvienības īstenoja zibenīgu un tehniski sarežģītu militāro iebrukumu Venecuēlā. Operācijas galvenais mērķis bija Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres aizturēšana. Saskaņā ar ASV sniegto informāciju, gāztais līderis tika sagūstīts nocietinātā rezidencē Karakasā un nekavējoties evakuēts uz ASV militāro kuģi “USS Iwo Jima”. No turienes abi sagūstītie tiks transportēti uz Ņujorku, lai stātos federālās tiesas priekšā. Tramps savā sociālajā tīklā “Truth Social” jau publicējis vizuālus pierādījumus ar sagūstīto Maduro, salīdzinot notikušo aizturēšanu ar aizraujošu televīzijas šovu, kuram viņš sekojis līdzi reāllaikā.
Tehnoloģiskais pārspēks: “Karakasas aptumsums”
Ģenerālis Dens Keins, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs, atklāja, ka operācija bija mēnešiem ilga plānošanas procesa rezultāts. Viens no izšķirošajiem faktoriem bija ASV spēja pilnībā atslēgt elektroapgādi Venecuēlas galvaspilsētai, izmantojot kibertehnoloģijas un speciālās zināšanas. Tas radīja nepieciešamo tumsas aizsegu, lai ASV jūras kājnieki un specvienību karavīri varētu izolēt Maduro “cietoksni”. Lai gan izcēlās apšaude, ASV puse ziņo par minimāliem ievainojumiem savās rindās un uzsver, ka operācija veikta ar “ķirurģisku precizitāti”. Tramps piebilda, ka uzbrukums tika atlikts četras dienas, gaidot ideālus laikapstākļus pilnīgai panākumu garantēšanai.
Ekonomiskais restarts un naftas industrijas glābšana
Papildus politiskajām izmaiņām, Tramps solīja radikālu pavērsienu Venecuēlas ekonomikā, kas gadiem ilgi cietusi no hiperinflācijas un infrastruktūras sabrukuma. ASV prezidents plāno piesaistīt lielākās amerikāņu naftas korporācijas, lai tās ar miljardu dolāru investīcijām atjaunotu nolaisto naftas ieguves nozari. Tramps norādīja, ka līdzšinējā pārvalde naftas biznesu novedusi līdz “pilnīgam fiasko”, un tikai ASV zināšanas spēs atgriezt valstij pelnītspēju. Tajā pašā laikā tika uzsvērts, ka ASV naftas embargo pagaidām netiks atcelts, lai saglabātu sviras punktus pārējas procesā.
Starptautiskā polarizācija un nākotnes izredzes
Pasaule uz ASV rīcību reaģējusi krasi atšķirīgi. Kamēr valsts sekretārs Marko Rubio slavē Trampu par izlēmīgu rīcību nacionālo interešu vārdā un Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado pasludina “brīvības stundu”, citas lielvaras pauž asu nosodījumu. Krievija un Ķīna notikušo dēvē par suverēnas valsts tiesību pārkāpumu un pieprasa Maduro tūlītēju atbrīvošanu. Eiropas Savienība un vairākas Latīņamerikas valstis, lai gan neatzīst Maduro režīma leģitimitāti, pauž bažas par starptautisko tiesību normu ignorēšanu. Šis notikums iezīmē jaunu, neparedzamu posmu globālajā ģeopolitikā, kur ASV ir atgriezušās pie tiešas intervences politikas Dienvidamerikā.
